Nē, man nepiemīt īpašas spējas. Ir tikai dzīvē jāmāk lasīt ceļazīmes, un es to lēnā garā esmu iemācījusies. Vados pēc intuīcijas — gan tiekoties ar cilvēkiem, gan veidojot sociālos projektus. Manas iekšējās sajūtas visu pasaka priekšā, un es tām uzticos.

Mums ikdienā bieži vien rodas liekas lietas/mantas, kuras vairs pie mums neatrod pielietojumu. Mēs tās pārvietojam tālāk, stūrī, tad citā telpā, tad noliktavā. Laikam ejot, arī noliktavā tām kādā brīdī vairs nav vietas. Tad atliek vien tikt no tām vaļā. Ne vienmēr tās ir salauztas, sabojātas un turpmāk nelietojamas. Bieži vien tikai nevajadzīgas. Tieši tāpēc ir lieliska izeja - ZIEDOT TĀS TĀLĀK.

Un viņš, ar acīm, jautāja: «Vai tā ir man un tikai man? Vai man par to ir jāmaksā? Vai esmu to nopelnījis? Par ko man šī dāvana? ...»

Katru gadu atskatāmies uz paveikto, piedzīvoto, pārdzīvoto, saprasto, izprasto, kā arī uz plānoto, bet nepadarīto. Pārdomājam kritumus un cēlumus, kaļam jaunus plānus un turpinam sapņot. 2022. gads nebija izņēmums.

Smaidi, prieks, izbrīns, pārsteigums, čalošana - tas viss bija iespējams NSUS biedrības sociālā projekta pasākumā "Salauztas dzīves" nav šķērslis prieka mirkļiem, kurš notika 2 reizi Iļģuciema sieviešu ieslodzījuma vietā.