Cienīgas vecumdienas! Kas tas ir? Kādām tām jābūt? Par to tiek runāts un runāts gadiem un tāda īsti kopsaucēja nav joprojām. Kas vienam ir cienīgi tas otram nav. Kāds teiks - jumts virs galvas ir, ēst ir, gulta, kur gulēt ir, ko vēl vairāk gribi un ko vēl vairāk vajag!? Teiksi, ka Sociālās aprūpes centrs taču to nodrošina!

Ja cilvēks vēlas uzplaukt, tad viņš to arī izdarīs. Ceļš nebūs viegls bet apņēmība un nepadošanās dos rezultātus.

Katram no mums ir savs dzīves ceļš - kritumi, cēlumi, sasniegumi, piedzīvojumi, pārdzīvojumi, pieredze un misija. Katram savs – unikāls un neatkārtojams.

Tiesībsargs jau vairākus gadus īpašu uzmanību velta situācijas apzināšanai senioru aprūpes namos jeb pansionātos. Daudzi pansionāti apmeklēti klātienē, redzēti labāki un ne tik labi sadzīves apstākļi, sajusta siltāka un vēsāka attieksme pret klientiem, uzklausīti gaiši un arī skarbi stāsti par dzīvi pansionātā, kam sekojuši mūsu ieteikumi uzlabojumiem nākotnē. Taču savās vizītēs redzam tikai daļu no tā, ar ko klienti sastopas katru dienu.

Nē, man nepiemīt īpašas spējas. Ir tikai dzīvē jāmāk lasīt ceļazīmes, un es to lēnā garā esmu iemācījusies. Vados pēc intuīcijas — gan tiekoties ar cilvēkiem, gan veidojot sociālos projektus. Manas iekšējās sajūtas visu pasaka priekšā, un es tām uzticos.