Cienīgas vecumdienas! Kas tas ir? Kādām tām jābūt? Par to tiek runāts un runāts gadiem un tāda īsti kopsaucēja nav joprojām. Kas vienam ir cienīgi tas otram nav. Kāds teiks - jumts virs galvas ir, ēst ir, gulta, kur gulēt ir, ko vēl vairāk gribi un ko vēl vairāk vajag!? Teiksi, ka Sociālās aprūpes centrs taču to nodrošina!

Diemžēl šī tēma ir plaša, pilna gan ar labiem piemēriem, gan ar ne tik labiem. Tieši tāpēc NSUS biedrība  (Eņģeļa Pasts) 13.03.2023. devās ciemos pie Tiesībsarga komandas, lai uzdotu daudz un dažādus jautājumus, saņemtu atbildes uz tiem, kā arī uzklausītu Tiesībsarga komandas jau identificētās problēmas, novērojumus, secinājumus un vienkārši cilvēcīgas domas par to visu. NSUS Biedrība dodas ciemos jau 2. reizi. Pirmā reize, kad NSUS biedrība devās ciemos, bija pirms Covid19.

Saruna ar Prevencijas nodaļas vadītāju Lieni Namnieci -Bērziņu un viņas kolēģi Juristi Zandu Rūsiņu patiešām izvērtās informācijas un pārdomu pilna.

Galvenais, kas bija sarunas plānā - izrunāt vai Latvijā spējams nodrošināt, cilvēkiem sociālās aprūpes centros, Cienīgas Vecumdienas:

• Kāda ir ABC (pamatnostādnes), lai klients SAC justos, kā mājās?
• Ko kontrolē Tiesībsargs, kad primāri ierodas SAC?
• Kas ir tas, kam sākotnēji tiek pievērsta uzmanība?
• Vai ir bijušas sarunas ar pašiem klientiem par viņu psihoemocionālo un fizisko labsajūtu SAC?
• Vai cilvēki runā vai izvairās atbildēt uz šiem jautājumiem?
• Pēdējā laika SAC apmeklējumi, secinājumi, aizrādījumi, pārkāpumi, rekomendācijas. Paveiktais un nepaveiktais.
• Sūdzības no SAC klientiem – zvani/e-pasti Tiesībsargam.
• Dzīvojamās telpas SAC – kas ir tas minimums, ko jānodrošina.
• Cik bieži notiek pārbaudes SAC? Kas tās izprovacē?
• Tiesībsargs pats nolemj ierasties vai sūdzības nāk no SAC iemītniekiem/darbiniekiem/bijušajiem darbiniekiem/ sabiedrības?

Kā arī citi jautājumi, kā piemēram - ja tiek atvērta jauna SAC institūcija, kas kontrolē vai tā atbilst statusam Cienīgas Vecumdienas un spēs šo funkciju nodrošināt ikdienā un ilgtermiņā ne tikai atvēršanas brīdī.

Sarunas gaitā, ik pa brīdim saskatījāmies un sapratām, ka gan Tiesībsarga pieredze, gan mana pieredze ir pilnīgi vienāda, runājam vienos vārdos un domājam vienas domas.

Ir daudz un dažādi iemesli dzirdēti, kas kalpo par argumentu, ka nav iespējams nodrošināt Cienīgas vecumdienas, jo nav pietiekami daudz naudas, nav atbilstoša personāla, vadība ir tāda un šāda, viss ir dārgi, utt., bet tas viss neiztur kritiku. Kā arī tajā nav ieinteresētas pašvaldības, kuru paspārnē ir SAC. Tas nevar un nedrīkt būt par iemeslu tam, ka klients tiek necienīts, "aizmirsts", palicis novārtā. Klientam nav jāpārvēršas par "dārzeni", klientam ir jāturpina uzturēt sevi ierastā fiziskā, psihoemocionālā labsajūtā, tikai ar SAC komandas speciālistu atbalstu. Klients apmaksā šo pakalpojumu un tieši tāpēc tam jābūt atbilstošam definētajam SAC pakalpojumu piedāvājumam un samaksātajai naudai.

Nauda gan ir pēdējais, par ko mēs tikšanās reizē runājām, bet ne mazvarīgs faktors. Visu pirms ir māju sajūta! Videi ir jābūt atbilstošai, lai klients pat ne uz brīdii nesajustos svešs, nevajadzīgs, pamests un ļaunākajā gadījumā - aizmirsts. Bet ir daudz BET ...

Vai tad mēs paši guļam laika zoba sagrauztās gultās, lietojam mēbeles, kuram krīt arā durvis vai plaukti neturas vietā, pie loga atļaujamies likt izbalējušus, sadilušus (pat caurus) aizkarus? Taču nē! Tad kāpēc cilvēkiem SAC tās būtu jāpieņem, kā norma? - tā bija drūmā bilde, kādu uzzīmēju Jums!

Kā arī par psihoemocionālo klimatu! Vai cilvēkam SAC būtu jājūtas pamestam nolemtībā? Domāju, ka nē! Viņam jāturpina sava ierastā ikdienas rutīna, tikai ar SAC profesionāļu komandas atbalstu. Viņam jājūtas labi! Viņam jābūt ne tikai fiziskam jumtam virs galvas, gultai un ēdienam, bet arī komunikācijai, fiziskām aktivitātēm, pastaigām svaigā gaisā, brīvā laika kvalitatīvai pavadīšanai. Saziņai ar ārpasauli (TV, radio, lasāmviela) un apziņai, ka ja viņam būs nepieciešama palīdzība, tad viņš to saņems nekavējoties.

Vai tā ir? Daudzi no Jums teiks, ka ir, bet daudziem ir cita pieredze un ne tā labākā.

Kāda ir recepte, lai viss būtu Cilvēka Cienīgi? Gribās teikt, ka zinu, bet tajā pat laikā ir daudz nezināmie, vai pareizāk teikt - neizprotamie. Skaidrs ir tikai viens, problēma ir identificēta un, ja Cienīgas Vecumdienas, kā normu, nesāksim kustināt šodien, tad tādas nepienāks nekad un nevienam.

Tieši tāpēc NSUS biedrība turpinās aizsākto sociālajā jomā un turpinās sadarbību ar Tiesībsarga komandu, lai soli pa solim mēs tuvotos tam, ka cilvēki SAC var beidzot izbaudīt Cilvēka Cienīgas Vecumdienas.

Kā arī aicinu visu sabiedrību iesaistīties Tiesībsarga organizētajā kampaņā Dzīve pansionātā – kāda tā ir? Pastāsti tiesībsargam!, kuras ietvaros Jūs varat sniegt anonīmu informāciju par Jūsu pieredzi vai Jūsu paziņu un draugu pieredzi šajā jautājumā. Katrs no mums ir atbildīgs par noklusēto un nepateikto.

Ja redzi vai jūti necieņu, ziņo Tiesībsargam!

Liels paldies Tiesībsargs komandai par šo tikšanos un uz sadarbību arī turpmāk!

Līga Uzulniece Bokuma
NSUS biedrības vadītāja