ziedo

    Sapņot ir forši, bet ik pa laikam jānolaižas uz zemes, stabili jānostājas un jāpadomā, vai kāds to var piepildīt un vai tas ir tas, kas šodien patiešām ir nepieciešams. Protams, ka šo pieprasījumu diktē reklāmas rullīši, kurus bērni un jaunieši redz TV, kā arī uz ielas redzamā sociālā nevienlīdzība bērnu un jauniešu vidū, un tajā ziņā šos sapņotājus nevar vainot, bet ir “bet”.

    Jau ceturto gadu NSUS biedrībā saņemu bērnu un jauniešu zīmējumus un vēstules Ziemassvētku vecītim un šogad bija “WOW”, vecītis šokā..... radās tāda sajūta, ka tiek prasītas pasaules dārgākās lietas, kas vien iedomājamas.

    Uz vienas lapas ir viena dārgā manta ar visiem kodiem, nosaukumiem, ražotāju, lai Ziemassvētku vecītis, nedod Dievs, kaut ko nesajauc. Gribu arī piebilst, ka šie zīmējumi top vecāku klātbūtnē un te nu man jautājums: “Vecāki, vai Jūs pastātiet un paskaidrojiet saviem bērniem, ka sapņot ir labi, bet tam visam jābūt kaut kādās samērības robežās, attiecībā pret iespējām?”

    Saņemot biedrībā šāda veida zīmējumus, šogad liku tos pārzīmēt un sūtīt par jaunu. Jā – PĀRZĪMĒT! Dīvaini, vaine? Vecītis taču tā nedara?

    Devu norādījumus, lai uz vienas lapas zīmējumā ir 10 dažādas mantas, no kurām vairumu var realizēt saprāta robežās. Teicu, ka citādi gribētājs var palikt bez dāvanas, jo neviens nevar atļauties sagādāt dāvanā planštes, mega braucamos, luksus klausāmos.

    Nav skaidrs, vai vecāki nerunā ar saviem bērniem, vai paši vēlas tādas pašas mantas un nesaprot, ka tas viss kādam maksās lielas naudas un beigu beigās netiks nekas?

    Varu pačukstēt, ka vairums no tiem, kuri piedalās NSUS biedrības Ziemassvētu projektā, paši ar saviem bērniem ir runājuši un atteikušies ģimenē pirkt dāvanas, lai piedalītos NSUS projektā un sagādātu dāvanas citiem bērniem. Zinu tādus stāstus personīgi un tas notiek jau ne pirmo gadu. Kāds atsakās par labu citiem ..... vai tas neliek aizdomāties?

    NSUS biedrības atbalstītāji bija neizpratnē arī iepriekšējos gadus, ka tiek publicēti zīmējumi un vēstules ar “WOW” dāvanām, kuras nepieciešams sagādāt. Centos runāt ar vēstuļu sūtītājiem un rakstītājiem, ka savas vēlmes vajadzētu piezemēt līdz realitātei.

    Jau vairākus gadus pēc kārtas dzirdu arī no saviem sadarbības partneriem, ka ir citas labdarības akcijas (nesaukšu vārdā), kurās arī nonāk bērnu vēstules ar kosmiskām vēlmēm un ziedotāji izvairās tajās piedalīties, jo nav samērības. Viņi saviem bērniem ģimenēs nevar ko tādu atļauties, kur nu citam.

    Tajā pat laikā ir bērni un jau pusaudži, kuri raksta, ka viņiem neko nevajag, bet mazākajiem brāļiem un māsām vēlas vienkāršas lietas, lai radītu prieku. Viņi nedomā par sevi bet gan par otru un tas priecē.

    Domāju, ka vecākiem ļoti jāaizdomājas un jāmāca savi bērni sapņot tā, lai to arī var iegūt, kā kāroto mantu un, ka ir lietas, līdz kurām vēl jāaug, jāpagaida un jānopelna. Tas pats jāiemāca arī bērniem bērnu namos. Jāmāca un jāstāsta, kas no kā rodas, kas ir jānopelna, kam ir vērtība un kam nav.

    Ņemiet vērā – lai kāds iegūtu luksus dāvanu, kāds cits bērns savā ģimenē vai visa viņa ģimene no savām dāvanām atsakās par labu citam!

    Kā arī saņemot dāvanu, iespējams ne tādu, kā cerēts – nesarauciet degunus nepatikā, bet pasakieties tiem, kas Jums to dāvinājuši no sirds!

    Paldies visiem Labajiem Rūķiem, kuri piedalījās NSUS biedrības projektā Ziemassvētu vecīša darbnīca un arī attiecās no davanām savā ģimenē par labu citam! No sirds paldies!

    Šo visu ļoti labi zina šī gada NSUS biedrības koordinatori, kuri pieteica trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes projektam un neļaus man samelot. Tāda tā realitāte!

Līga Uzulniece
NSUS biedrības vadītāja

Komentāri (4)

Man pirmā asociācija ir - ja jau lieta, ko bērns taaaa grib, bet viņam nav, ir kaut kas luksuss, tad attiecīgi pārējās labai dzīvošanai nepieciešamās lietas cilvēkiem jau ir, līdz ar to - tādiem nav jābūt sarakstā, priekš kā ziedot, bet gan...

Man pirmā asociācija ir - ja jau lieta, ko bērns taaaa grib, bet viņam nav, ir kaut kas luksuss, tad attiecīgi pārējās labai dzīvošanai nepieciešamās lietas cilvēkiem jau ir, līdz ar to - tādiem nav jābūt sarakstā, priekš kā ziedot, bet gan pašiem jāpalīdz citiem, kuriem trūkst kaut kā ikdienai nepieciešamāka.

Lasīt tālāk
  Attachments
 

Esmu domajusi piedalities, bet nu ja tadas ir tas velmes, tad atturesos. Saviem berniem nevaru ko tadu atlauties, kur nu vel citiem davat. Sviests! Katru dienu skaidroju meitai, ka gadzetos nav laimes!!! Jo vairak kads ir ziedojis un devis, jo...

Esmu domajusi piedalities, bet nu ja tadas ir tas velmes, tad atturesos. Saviem berniem nevaru ko tadu atlauties, kur nu vel citiem davat. Sviests! Katru dienu skaidroju meitai, ka gadzetos nav laimes!!! Jo vairak kads ir ziedojis un devis, jo sak jau macet izmantot!!! Nekauniba pedeja!Pfff...

Lasīt tālāk
  Attachments
 

Sveika Līga! Jā, šogad nolēmu paviesoties Laimas namiņā. Tad nu ilgi meklēju kartiņu ko būtu iespējams realizēt. Vēlmes àrprātīgas - futbola buči (tas maksā bargu naudu), velosipēdi tādi un šitādi, boksa piederumi,planšetes utt. Ok, labi,...

Sveika Līga! Jā, šogad nolēmu paviesoties Laimas namiņā. Tad nu ilgi meklēju kartiņu ko būtu iespējams realizēt. Vēlmes àrprātīgas - futbola buči (tas maksā bargu naudu), velosipēdi tādi un šitādi, boksa piederumi,planšetes utt. Ok, labi, nepieciešamais sportam, bet kartiņā par to ka bērns nodarbojas vai vēlas nodarboties ar to sporta veidu nav neviena vārda. Tādēļ ir grūti saprast.

Lasīt tālāk
  Attachments
 
  1.    Agnese

Jā, man arī ir teikts par šo namiņu jau pagājušo gadu, ka grūti realizējamas lietas. Daži teica, ka iestājies šoks, palasot vēlmes. Domāju, ka jābūt filtram, kas filtrē šīs vēstules, lai nav šoka momenta.

  Attachments
 
Par šo rakstu vēl nav komentāru

Atstājiet savu komentāru

Komentējiet, kā viesis. Reģistrējaties vai ienāciet savā kontā.
Attachments (0 / 3)
Share Your Location