ziedo

Vai mēs vairojam paterētāju sabiedrību?

    Ļoti bieži saņemu jautājumus un viedokļus no saviem sadarbības partneriem, ziedotājiem, līdzcilvēkiem par tēmu – “Kas notiek, kāpēc ir redzami milzīgi daudz sludinājumi, kuros prasa palīdzību pamepru iegādē, medikamentu iegādē, dažādas pārtikas iegādē un tad nu visi skrien un pērk un ved vai nes?” Pilns Facebook ar šādiem lūgumiem, ka raibs gar acīm metas. Tad nu nākas aizdomāties par šo jautājumu.

     Sludinājums sākas ar skumju stāstu par esošo situāciju un turpinās ar uzskaitījumu, ko nepieciešams steidzami sagādāt.

Un te man pašai radās daudz jautājumi:

  1. Kādā formātā tiek saņemti šie lūgumi no lūdzējiem? E-pasts, telefona zvans, sms, kaimiņš pateica, sociālais dienests informēja, utt.
  2. Kurš ir tas cilvēks biedrībā/organizācijā, kurš detalizēti pārbauda informācijas patiesumu un apseko lūdzēju klātienē (vairākas reizes)?
  3. Ko šis lūdzējs ir darījis lietas labā līdz šim, lai izregulētu situāciju un nebūtu vairs jālūdz.
  4. Ko par to saka attiecīgais sociālais dienests? Vai ar to palīdzētājorgaznizācija vispār sazinās?
  5. Vai šim cilvēkam ir maznodrošinātā vai trūcīgā statuss? Kāpēc tas netiek piešķirts? Nesaku, ka tādam obligāti jābūt, lai saņemtu palīdzību no biedrībām, bet tomēr!
  6. Vai lūdzējam palīdz vienu reizi vai katrs nākamais lūgums arī tiek steidzamā kārtā izpildīts un tā visu laiku? Kur robeža?
  7. Kā vēl ar šo cilvēku un situāciju tiek strādāts, lai labotu esošo situāciju uz labāku?
  8. Vai biedrības sadarbojas ar sociālo dienestu un krīzes centriem, lai izglītotu šos lūdzējus, meklētu darba iespējas, attīstītu sociālās prasmes, kā arī apmāca, kā nopelnīt pašiem visu ko lūdz citiem?
  9. Kāda biedrībās ir statistika par patiesiem stāstiem un nepatiesiem? Par patiesiem trūcīgajiem cilvēkiem un par tiem, kas izliekas un savtīgi izmanto šo iespēju “nemitīgi lūgt un saņemt”?

    Kāpēc tiek dalītas “zivis” nevis nopietni domāts, kā dalīt “makšķeres”? Mēs šādi tikai vairojam patērētāju sabiedrību un tad brīnamies, kāpēc lūgumu paliek arvien vairāk un cilvēki pierod pie “skrienošajiem glābējiem” un pat nedomā paši iet strādāt un pelnīt sev iztiku.

    Man pašai ir bijušas vairākas situācijas, kad ienāk lūgums un situācijas izklāsts. Ko es tādā gadījumā daru? Pieprasu visu informāciju no lūdzēja par esošo situāciju un kontaktpersonu sociālajā dienestā, kura var apliecināt šīs informācijas patiesumu. Ir tikai loģiski, ka ir vai nav statuss, bet cilvēks jautā sākumā atbalstu sociālajā dienestā un tad jau meklē citus risinājumus, ja nepieciešams.

    Vienā no situācijām bija stāsts par to, ka ienāk lūgums un pieprasot detalizētu informāciju, kuru varēšu pārbaudīt, lūdzēja pazūd. Tādi stāsti vairāki.

    Cits stāsts: sadarbojoties ar sociālo dienestu, kopējiem spēkiem esam palīdzējuši brālim un māsai, kas tālāk cītīgi mācās, strādā paši, lai būtu paēduši un visādi citādi nodrošināti.

    Ir arī stāsti, kuros sniegtā informācija bijusi patiesa un ir palīdzēts gan ar pārtiku, gan drēbēm, gan nodrošinātas ģimenes sākuma posmam, kad nāk pasaulē mazuļi. Tālāk viņi cīnās paši.

    Lai atsauktos uz katru lūgumu ir jābūt sekojošiem resursiem: finansēm (degvielai un visam tam, kas tiek lūgts), brīvam laikam, transportam. Labdarība maksā ļoti lielu naudu, nedzīvojiet ilūzijās, ka labdarībā viss ir par velti! To var izdarīt tikai tādas biedrības, kurās tas viss ir vairumā. Pie tiem lūgumu un izpildes apjomiem, kas redzams Facebook vietnē, jādomā, kur ir tās bagātās biedrības, kuras pārņem sociālā dienesta pienākumus un baro, apģērbj, ārstē šos visus lūdzējus.

    Vai gadījumā tas viss nav kāds liels “izmantošanas vilnis”, kas ir sācies Latvijā un veiksmīgi turpina savu gaitu un ieguvis atskaņas arī ārpus Latvijas, jo man ienāk jautājumi no cilvēkiem, kuri nedzīvo Latvijā: “Kas Jums tur Latvijā notiek, vai patiešām visi mirst badā?”

    Man liekas, ka patieso lūdzēju skaits ar patiesu stāstu apakšā ir daudz, daudz mazāks, tikai tieši tie cilvēki nespēj sasaukt palīgā, jo viņus šajā lūgumu gūzmā neviens nedzird vai arī viņi cīnās pašu spēkiem, kā nu māk un var.

    Ak, jā, vēl viena kategorija cilvēku – lūdz pārtiku, drēbes, utt, bet pašiem ir pēdējo modeļu telefoni un citas extra lietas, kuras strādājošs cilvēks nemaz nevar īsti atļauties.

    Un vēl viena kategorija – man nepatīk šīs drēbes, man gribas citas. Man nevajag šo pārtiku, man vajag citu. Man mājās jau ir stacionārais dators, tagad man vajag planšeti!

    Es uzskatu, ka būtu jābūt biedrībām, kuras strādā nevis dalot ”zivis”, bet dod iespēju saņemt “makšķeres”, kas ir dažādu prasmu izskatā, lai cilvēks var atrast darbu; elementāru ēst gatavošanas prasmju ziņā, kas attiecas uz mazuļu barošanu, nevis prasa gatavās putras no veikala (šāds komentārs bija kādai manai sadarbības partnerei), bet gan gatavo atbilstošu ēdienu mājās. Jāorganizē dažādi semināri, kursi, sanākšanas un jāstāsta, kā tikt “zaļāka zara” ar pašu spēkiem. Protams, ka tam visam jābūt pieejajam bez maksas un arī reģionos.

    Kaut gan esmu pārliecināta, ka uz tādiem pasākumiem atnāktu tikai daži, kuri patiešam vēlas mainīt savu ikdienu, pārējiem ir ērti tāpat, kā ir, jo nekas taču nav jādara, tikai jāpalūdz un viss būs.

    Varbūt mans raksts skan ne tādās notīs, kā gribētos, bet es pietiekami ilgi esmu labdarības jomā, daudz kas ir redzēts, dzirdēts un kad man sāk uzdot šādus jautājumus: “Līga, kas notiek? Paskaties Facebook!”, tad man patiešām gribās teikt – hallo, attopieties palīgā skrējēji! Ne viss ir tā, kā izskatās!

    Populārajā Facebook vietnē var lasīt daudz un dažādus komentārus, kuros līdzcilvēki nesaprot šos sludinājumus par steidzamajiem pamperiem un klepuszālēm. Te galīgi kaut kas nav ok ar šo visu “palīgā skriešanas” sistēmu, tas viss palicis nekontrolējams un līdz galam nesaprotams. Varbūt der nedaudz apstāties, izsvērt, apdomāt, izanalizēt un pieņemt lēmumus par daudz nopietnāku darbu šīs problēmas risināšanā, nevis turpināt to, kā ir līdz šim.

Nevairojam patērētāju tautu!

Līga Uzulniece
NSUS biedrības vadītāja


Komentāri (0)

Par šo rakstu vēl nav komentāru

Atstājiet savu komentāru

Komentējiet, kā viesis. Reģistrējaties vai ienāciet savā kontā.
Attachments (0 / 3)
Share Your Location

Jaunākais komentārs

Liga Uzulniece ir komentējis rakstu NSUS biedrība plāno atteikties no SLO statusa

Ir atsaukusies vēl kāda biedrība, kura bijusi sēdē 2007. gadā, piedzīvojusi to pašu, par ko rakstīts rakstā un kurai ir atteikts šis statuss. Un šādu biedrību ir un būs vēl dzudz. Tas nozīmē, ka visu šo gadu laikā sistēma un attieksme komisijai pret jaunajiem censoņiem nav mainījusies un netaisās mainīties.

Gaidam arī Tavu viedokli, ja tāds ir uz e-pastu: liga@nsus.lv