ziedo

Rūpējies par savu veselību - nokontrolē asinsspiedienu

    Projekts uz laiku atlikts!
   Rūpes par savu veselību ir mūsu katra ziņā un profilaktiski ir jārūpējas par to. Viens no profilakses veidiem ir ik pa laikam nokontrolēt asinsspiedienu, kas var būt cēlonis dažādām sirds asinsvadu saslimšanām.

    NSUS biedrībā ir iespējams BEZMAKSAS izmērīt asinsspiedienu, nākot uz Meistaru ielu 43, Valdlauči, 2. stāvs, iepriekš sazinoties pa tālruni 26667444, vai vienkārši garām ejot, ienākt ciemos.

    Galvenokārt aicinu tieši seniorus (protams arī jaunāka gada gājuma cilvēkus), kuriem šāds mērījums ir svarīgs regulārs un mājās nav pieejams asinsspiediena mērīšanas aparāts, lai jau savukārt tālāk konsultētos pie sava ģimenes ārsta par profilakses pasākumiem vai speciālu ārstēšanu, ja tas būs nepieciešams.

   Gaidam ciemos!

Līga Uzulniece
NSUS biedrības vadītāja
26667444

ZIEDOJUMU POGA1

p.s. informācija nosūtīta Ķekavas novada sociālajam dienestam un tā filiālēm.

Asinsspiediena mērīšana notiek ar tieši šādu ierīci.

spiediena meritajs

 

Informācijai:
Asinsspiediens ir hidrodinamiskais spiediens, kuru uz asinsvadu sieniņām rada asiņu cirkulācija organismā. Asinsspiediens ir viena no medicīniskajām dzīvības pazīmēm. Asinsspiediena mērījums parasti tiek attiecināts uz arteriālo spiedienu, bet atsevišķos gadījums, kad tas ir nepieciešams, mēra arī venozo un kapilāro spiedienu. Tā kā asinsspiediens svārstās sirdsdarbības rezultātā, tad izšķir sistolisko spiedienu (sirdij saraujoties) un diastolisko spiedienu (sirdij atslābinoties). Mērot asinsspiedienu, tiek nolasīti abi šie spiedieni. Katram cilvēkam normāls asinsspiediens var būt atšķirīgs. To ietekmē vairāki faktori, piemēram, vecums, dzimums, ķermeņa stāvoklis (stāvus, sēdus vai guļus) un tā tālāk. Tiek pieņemts, ka normāls asinsspiediens ir tad, kad arteriālais sistoliskais spiediens ir 120 mm Hg, bet diastoliskais spiediens — 80 mm Hg. Arteriālā hipotensija ir pazemināts asinsspiediens, hipertensija - paaugstināts asinsspiediens.

Asinsspiedienu laiku pa laikam der pārbaudīt ikvienam, arī tam, kurš jūtas labi un apgalvo, ka vispār nezinot, kas tas asinsspiediens tāds ir. Daļa cilvēku nemaz nejūt, ka asinsspiediens pastāvīgi ir paaugstināts, un tas atklājas, tikai veicot mērījumus. Ja mērījums apstiprina, ka viss ir kārtībā – lieliski. Ja savukārt sākušās kādas asinsspiediena novirzes no normas, mērījumi ļauj tās pamanīt pēc iespējas agrāk un uzsākt ārstēšanos. Paaugstināts asinsspiediensir kā mīna ar laika degli – tas apdraud sirds un asinsvadu veselību, jo īpaši, ja asinsvados jau ir notikušas izmaiņas aterosklerozes dēļ. Ļoti daudziem cilvēkiem regulāri jāmēra asinsspiediens, lai redzētu, vai ārsta nozīmētie medikamenti palīdz, un arī, lai saprastu, kādi faktori ietekmē spiediena celšanos. Tas arī rosina vairāk ieklausīties savā organismā un labāk līdzdarboties ārstēšanā, kā arī mainīt nevēlamos ieradumus.

Ko rāda mērījumi
Arteriālo asinsspiedienu raksturo divi parametri. Tautā parasti saka – augšējais un apakšējais asinsspiediens. Mediķi to sauc par sistolisko un diastolisko arteriālo asinsspiedienu. Sistoliskais ir spiediens, kas rodas sirds muskuļa kontrakcijas laikā, kad sirds izgrūž asinis no kreisā kambara, bet diastoliskais spiediens ir tas, kas rodas, sirds muskulim atslābstot. Asinsspiediena mērvienības ir dzīvsudraba staba augstuma milimetri (mmHg). Visi zina, ka par ideālu skaitli tiek uzskatīts 120/80 mmHg, tātad attiecīgi sistoliskais spiediens ir 120 mmHg, bet diastoliskais – 80 mmHg.

Asinsspiediena svārstības
Asinsspiediens svārstās dažādu faktoru ietekmē. Piemēram, miegā asinsspiediens ir zemāks, bet uzbudinājuma, satraukuma un fiziskas slodzes laikā tas paaugstinās. Nodarbojoties ar savām parastajām aktivitātēm, asinsspiediens dažu minūšu laikā normāli svārstās 30 mmHg robežās. Arī stress, cigarete vai kafijas tase var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos. No rīta, pieceļoties un sākot ierastās dienas gaitas, asinsspiediens drīkstētu paaugstināties ne vairāk par 15 – 20% salīdzinājumā ar nakts līmeni. Cilvēkam ar arteriālo hipertensiju rīta asinsspiediena paaugstināšanās mēdz būt ļoti izteikta un ilga, kas var trīskārt palielināt insulta, infarkta un sirdsdarbības traucējumu risku. Tāpēc regulāra asinsspiediena mērīšana, īpaši no rīta, ir būtiska gan diagnozes noteikšanai, gan pareizas ārstēšanas taktikas izvēlei.

Paaugstināts vai pazemināts
Pieaugušam cilvēkam par normālu tiek atzīts asinsspiediens, kas nepārsniedz 135/85 mmHg, bet, ja tas ir augstāks par 140/90 mmHg, tad jau ir runa par arteriālo hipertensiju. Slimības attīstības risks pieaug, cilvēkam kļūstot vecākam, to paaugstina arī liekais svars, nepareizs uzturs, mazkustība, smēķēšana, stress. Retāk sastopams un mazāk izpētīts fenomens ir pazemināts asinsspiediens. Tas raksturīgs cilvēkiem ar astēnisku miesasbūvi, viņiem mēdz būt aukstas un svīstošas rokas un kājas, ātra sirdsdarbība, diskomforts sirds apvidū. Viņi bieži ir emocionāli labili, ātri nogurdināmi, bāli, zema asinsspiediena īpašniekiem gribas vairāk pagulēt un atpūsties, viņus nomoka galvassāpes, gadās noģībt masu pasākumos. Zemo asinsspiedienu nosaka veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, kam var būt dažādi cēloņi. Bieži tas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. No zema asinsspiediena mēdz ciest sievietes, kuras figūras uzturēšanas vārdā ļoti maz ēd un nelieto pietiekami daudz ūdens. Situāciju saasina psiholoģiska pārslodze, arī svaiga gaisa trūkums. Veciem ļaudīm zemo asinsspiedienu galvenokārt veicina slimības – sirdskaites, miokarda infarkts, sirds mazspēja, insults, virsnieru patoloģija vai kāda cita endokrīna slimība, kas izraisa akūtu asinsvadu vājumu; arī atsevišķi medikamenti.

Asinsspiediena mērīšana mājās
Lai varētu sekot šim svarīgajam veselības rādītājam, ļoti noderīgs mājās ir asinsspiediena mēraparāts. Protams, var mērīt asinsspiedienu pie ārsta vai aptiekā, tomēr visobjektīvākos rādījumus var iegūt savā ierastajā vidē, kur nav jāsteidzas un jāuztraucas un kur mērījumu var atkārtot tik, cik vajadzīgs. Mājās turklāt arī neizpaužas baltā virsvalka sindroms – asinsspiediena paaugstināšanās ārsta kabinetā, kas ir izplatīta parādība. Nopērkami mēraparāti asinsspiediena noteikšanai gan uz augšdelma, gan uz apakšdelma.

Mērījums uz augšdelma
Uz augšdelma uzliek manšeti, lai tās vidusdaļa atrastos sirds augstumā, bet apakšējā mala – 2cm virs elkoņa locītavas. Manšete jāuzliek tik cieši, lai starp to un rokas virsmu varētu ielikt rādītājpirkstu. Ja asinsspiedienu mēra guļus stāvoklī, rokai jāatrodas paralēli ķermenim un jābūt nedaudz paceltai – augstumā, kas atbilst krūšu kurvja vidum. Zem pleca un elkoņa var palikt mazu spilventiņu.

Mērījums uz apakšdelma
Manšete jānostiprina tā, lai ērti piegulētu plaukstas pamatnei. Plaukstas pamatni un delnu atslābina, nevirza plaukstas pamatni ne uz priekšu, ne atpakaļ, nesavelk pirkstus dūrē. Roka jātur tā, lai ierīce atrastos tieši sirds augstumā. Ja manšete atradīsies zemāk par sirds augstumu, mērījuma rezultāts būs paaugstināts, ja augstāk – pazemināts, un abos gadījumos kļūdains. Tāpat nevajag turēt manšeti ar otru roku, jo arī tas var radīt mērījuma neprecizitāti.

Ieteikumi pareizai asinsspiediena mērīšanai:

  • Mērījumi jāveic klusā, mierīgā un ērtā gaisotnē, istabas temperatūrā.   
  • Pusstundu pirms mērījuma jāatturas no ēšanas, alkohola lietošanas, smēķēšanas, fiziskas slodzes un zāļu lietošanas.
  • Pirms mērījuma veikšanas nepieciešama vismaz piecu minūšu atpūta.
  • Mērījuma laikā nedrīkst sarunāties vai izdarīt asas kustības.
  • Asinsspiedienu ieteicams mērīt divreiz dienā vienā un tajā pašā laikā – pirms brokastīm un vakarā, ja vien ārsts nav norādījis citādi.
  • Atkārtotu asinsspiediena mērījumu veic tai pašai rokai 3 – 5 minūtes pēc tam, kad no manšetes ir pilnīgi izlaists gaiss. Laikā starp šiem mērījumiem nevajadzētu mainīt manšetes novietojumu un ķermeņa pozu.
  • Standarta poza asinsspiediena mērīšanas laikā ir sēdus, atbalstoties pret krēsla atzveltni, kājām jābūt atslābinātām un nesakrustotām, roku atkailina un novieto uz galda virsmas.
  • Mērot asinsspiedienu, mugurā nedrīkst būt ciešs vai spiedošs apģērbs. Ja nākas uzrotīt piedurkni, jāraugās, lai tā nenospiestu rokas asinsriti.
  • Lai iegūtu precīzus mērījumu rezultātus, jālieto rokas apkārtmēram atbilstoša manšete. Ja tā ir pārāk plata vai šaura, rezultāts var būt kļūdains.
  • Arteriālais asinsspiediens mainās ar katru sirdspukstu, tāpēc divu vai vairāku mērījumu vidējais rezultāts asinsspiedienu raksturo precīzāk nekā viena mērījuma rezultāts.
  • Sākot lietot jaunu asinsspiediena mērīšanas ierīci, pirmajā lietošanas dienā rezultāti parasti ir augstāki nekā nākamajās dienās. Paiet 2 – 3 dienas, līdz notiek cilvēka un mēraparāta savstarpējā „pierašana” un rezultāts iegūst ticamību.

Asinsspiediens un dzīvesveids
Lai asinsspiediens saglabātos normāls, jārūpējas par veselīgu dzīvesveidu. Tas ietver sevī daudzus aspektus, tai skaitā regulāru fizisku slodzi – vingrošanu, peldēšanu, riteņbraukšanu, nūjošanu, pastaigas ātrā solī u.c. Svarīgi ir pēc iespējas atbrīvoties no liekā svara, kontrolēt uzturā sāls patēriņu, ierobežojot to vismaz līdz 4 – 6 g dienā. Lai uzņemtu kāliju, magniju un kalciju, jāēd pietiekami daudz dārzeņu, zivju, jūras produktu. Alkohola patēriņā jāievēro mērenība, pilnīgi noteikti vajadzētu atteikties no smēķēšanas, bet jāatrod konstruktīvi paņēmieni, kā atbrīvoties no stresa – tie var būt speciāli vingrinājumi, dziļās elpošanas tehnikas, meditācija u.c.


Komentāri (0)

Par šo rakstu vēl nav komentāru

Atstājiet savu komentāru

Komentējiet, kā viesis. Reģistrējaties vai ienāciet savā kontā.
Attachments (0 / 3)
Share Your Location