ziedo

    Apmēram pirms divām nedēļām, palūkojos pa biroja logu un ieraudzīju uz ielas kundzi, kura salīkusi, atbalstoties uz elkoņu kruķiem, lēnām gāja savu ceļu....

    .... un te, kā bulta, iešāvās doma - apjautāties, kā varu palīdzēt?! Izskatījās, ka elkoņu kruķi nav tas īstais, kas šai kundzei palīdz pārvietoties, izskatījās, ka tas viņu moka un mugura no tā ir arvien līkāka un staigāšana ļoti apgrūtināta. Raitā solī devos pie kundzes, kamēr viņa nav nozudusi no mana redzes loka. Kundze bija izbrīnīta, ka es svešiniece nāku klāt un kaut ko jautāju.......

    Tikai 10 minūtēs es dzirdēju Lilijas kundzes dzīvesstāstu, sirdssāpes, lepnumu. Uz maniem jautājumiem par pārtiku, apģērbu, atbalsta ierīcēm viņa atbildēja, ka drēbes ir pietiekoši, ēst arī ir, tikai tie kruķi varētu būt citi - tie padusēs liekamie. Tad nu vienojāmies, ka mēģināšu palīdzēt tādus sadabūt un nogādāšu viņai.

    Šodien pienāca tas mirklis, kad aizvedu kruķus Lilijas kundzei uz viņas mājām. Braucām kopā ar manu sadarbības partneri Kristīni Grīnu, jo viņa zināja, kur tieši varētu būt tā vieta, kur kundze dzīvo. Atverot Lilijas kundzes mājas durvis, pretī raudzījās izbrīna pilns skatiens, jo kundze neatcerējās mani un sarunu, bet jau pēc minūtes sejā atplauka smaids un viņa saprata, par ko mēs bijām vienojušās.

    Mēs ar Kristīni pielāgojām kruķus Lilijas kundzes augumam (mainījām skruvju vietas), lai ērtāka lietošana, staigāšana un pārliecinājāmies, ka viņa var pārvietoties un var sākt iztaisnot savu gadiem saliekto muguru (vēl ilgs laiks tam būs vajadzīgs) un devāmies prom ..... ar gandarījumu un secinājumu, ka tik vien bija vajadzīgs, lai palīdzētu kādam uz šīs pasaules un sejā atplauktu smaids......

Nepaej garām, ja vari kaut kā palīdzēt!

Līga Uzulniece
NSUS biedrības vadītāja

Komentāri (0)

Par šo rakstu vēl nav komentāru

Atstājiet savu komentāru

Komentējiet, kā viesis. Reģistrējaties vai ienāciet savā kontā.
Attachments (0 / 3)
Share Your Location