ziedo

    Turpinot iesākto tēmu un rakstu “Vai tiešām vecajam cilvēkam nav tiesību sapņot .....?” un saprotot to, ka daļai sabiedrības un sociālās jomas attiecīgo institūciju ierēdņiem nav skaidras elementāras un cilvēciskas lietas, vēlos runāt par sekojošo:
    Vecie ļaudis pansionātos, aprūpes centros, vecoļaužu mājās nonāk pa dažādiem “ceļiem”, par ko jau esmu rakstījusi savā rakstā “Par pansijām un aprūpes centriem no mana skatu punkta”. Cilvēku nonākšana šajos centros nenozīmē, ka viņiem, līdz ar sliekšņa pārkāpšanu, tiek atņemta lemtspēja, rīcībspēja, spēja izteikt savu viedokli/domas un brīvi pārvietoties (izņemot īpašus gadījumus).

    Aprūpes centrs, pansionāti un līdzīgas institūcijas nav nedz cietums - slēgta ieslodzījuma vieta, nedz “pāraudzināšanas” vieta. Šie centri ir vērsti un jābūt vērstiem uz konkrētā cilvēka veselības aprūpi, iespējamo sociālo labklājību un citiem, ar + zīmi esošiem pakalpojumiem.

    Citēšu kāda VSAC misiju, kas ierakstīta oficiālajā mājas lapā: “Centra misija ir būt par mājām tādām personām, kurām vecuma un funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvi ierobežotas spējas dzīvot patstāvīgi – aprūpēt sevi, mācīties, strādāt, socializēties un pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā; būt par vidi, kur saņemt aprūpi līdzvērtīgu ģimenei – individuālu un katra radošumu un spēju attīstošu.”

    Tajā pat laikā VSAC mājas lapas sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” – ir balta un tukša lapa. Kāpēc tā?

    Un te rodas jautājums, vai sabiedrības iesaiste šo cilvēku labklājības, labsajūtas un veselības veicināšanā dara labu vai sliktu darbu? Vai tas, ka sabiedrība uzzin par šiem cilvēkiem caur NSUS labdarības biedrības projektiem, kā “”Eņģeļa pasts”” .... arī vecie cilvēki sapņo””, “Ziemassvētku vecīša darbnīca”, “Eņģeļa pasts – raksti vēstules”, “Kanisterapija”, “Tu neesi viens” utt., ir vērtējams pozitīvi vai negatīvi.
    NSUS biedrības projekti ļauj lielai sabiedrības daļai ieraudzīt to pasauli, kurā reti kurš ir kādreiz ielūkojies. To pasauli, kurā šie ļaudis atrodas - katrā Latvijas novadā, katrā Latvijas aizmirstākajā nostūrī un to vietu, kuru šie cilvēki sauc par savām mājām.... diemžēl vai par laimi.

    Te nu rodas jautājums, vai tik nav tā, ka mēs visi savā veidā ar dalību šajos projektos jau esam uzņēmušies šo centru iemītnieku “adopciju, aprūpi, atbalstu” no attāluma?
    Mēs katrs, gatavojot sapnīšus, dāvaniņas, rakstot īpašas un mīļas vēstules, gatavojam to visu konkrētam cilvēkam, iedziļinoties katra konkrētā cilvēka dzīvesgājumā, esošajā situācijā, veselībā, spējās vai nespējās. Mēs visi esam kā katra konkrētā centra “ārštata” personāls un pildam uzlikto misiju – aprūpe līdzvērtīga ģimenei.

    Ja reiz šobrīd Latvijā plaši runā un uztraucas par to, lai bērnu nami būtu atvērti sabiedrībai, lai konkrētā vide nebūtu slēgta un cilvēki vairāk adoptētu uz savām ģimenēm mazuļus, tad kāpēc mēs “neatveram” sabiedrībai aprūpes centrus, pansionātus, vecoļaužu mājas.

    Nenoliedzami, ļoti daudz centri ir “atvērti” un labprāt gaida ciemos ikvienu, kas varētu palasīt grāmatas, paspēlēt spēles, izvest ārā vecos ļaudis, palīdzēt mazajos darbiņos ikdienā, bet tie nav “atvērti” tādā apjomā, lai par tiem būtu zināms visai sabiedrībai, lai mēs redzētu, kā centri “elpo”, kā pavada savas ikdienas.

    Lielākai daļai šo centru nav savu mājas lapu un viņu “skopā” informācija ir atrodama tikai pašvaldību un valsts institūciju mājas lapās. Vairumā gadījumu tas aprobežojas ar juridisko adresi, telefoniem, e-pastiem un pakalpojumu izklāstu. Kur paliek centra ikdienas pasākumi, centra ikdiena – “ieelpa” un “izelpa”.

    Saku no pieredzes, centri iekšienē darbojas, ir pozitīvi stāsti, bet par tiem neviens nezin, ja nu vienīgi no tādām biedrību mājas lapām, kā NSUS biedrība un līdzīgas vai medijiem.

    Par centriem mēs uzzinām skaļi tikai tad, ka noticis kas negatīvs un to parāda ziņās, citā laikā – apaļš klusums.......

    Varbūt arī šo jomu vajadzētu pārskatīt, pārdomāt un parādīt sabiedrībai, nevis noslēp aiz 7 atslēgām un izlikties, ka šo cilvēku nav, vai viņi ir tikai un vienīgi apgrūtinājums. Būtu jāsaprot, ka sabiedrības līdzdalība šo cilvēku dzīvē ienes daudz pozitīvas lietas – prieku, sirsnību, brīnumu, uzmundrinājumu, veselību, sociālo labklājību, novērtējumu, apziņu, ka šis cilvēks tomēr nav viens un lieks šai pasaulei un mums visiem.

    Ir arī pozitīvie stāsti, kad mazmazmeitiņa caur NSUS biedrības labdarības projektu “Eņģeļa pasts – raksti vēstules” atrod savu pazaudēto vecvecmāmiņu. Eņģeli un centra iemītnieki atrod sarakstes biedrus un raksta viens otram vēstules joprojām. Kāds, kurš nekad neko dzīvē nav saņēmis no savējiem, saņem no svešajiem atbalstu un uzmundrinājumus. Kāds, kurš gaida no savas ģimenes ciemošanos, sagaida ciemos svešus cilvēkus un jūtas pacilāts, ka viņš tiek apciemots un iepriecināts klātienē. Tādu stāstu ir milzum daudz .....

    Valsts līmenī ir nepieciešams pārskatīt šo jomu, liegumus, sabiedrības iesaisti un Labklājības jomas ministram un sociālās jomas pārstāvjiem ir jāapliecina, ka sabiedrības līdzdalība ir vēlama, nepieciešama, atbalstāma, lai dažiem institūciju pārstāvjiem būtu skaidrs, ka jebkurš no šiem centriem nav slēgta vide, bet gan pieejama dažādiem atbalstošiem un motivējošiem labdarības projektiem un labajiem darbiem kopumā. Jāuzliek par pienākumu darīt visu, kas veicina šo centru iemītnieku labklājību, fizisko veselību, emocionālo veselību, sadarbojoties ar attiecīgo projektu organizatoriem, kas to visu var sniegt.

    Saku paldies visiem NSUS biedrības paspārnē esošajiem centru vadītājiem, personālam par atvērto sadarbību, par kopā realizētiem projektiem iemītnieku labā. Tikai Jūs redziet tos cilvēku stāstus, kuri dzīvo Jūsu cenrā, tikai Jūs ziniet, kas viņiem patiešām vajadzīgs, lai uzlabotu pašsajūtu, veselību un šie cilvēki varētu vadīt cienīgas vecumdienas, kuras visi no viņiem ir pelnījuši. Kā arī tikai Jūs redziet to prieku un tās emocijas, kuras rodas pēc katra konkrēta labdarības projekta Jūsu centra iemītniekos un visā centrā kopumā.

Ticu, ka viss mainīsies uz labo pusi!

Līga Uzulniece
NSUS biedrības vadītāja


Komentāri (0)

Par šo rakstu vēl nav komentāru

Atstājiet savu komentāru

Komentējiet, kā viesis. Reģistrējaties vai ienāciet savā kontā.
Attachments (0 / 3)
Share Your Location