ziedo

    Nesen saņēmu vēstuli no kādas meitenes, kura savukārt bija saņēmusi vēstuli no kādas kundzes, kura bija saņēmusi sapnīti (projekts: «.... arī vecie cilvēki sapņo!» ) un atrakstīja Enģelim atbildi. Meitenei bija izbrīns par to, ka kundze esot rakstījusi, ka viņa priecīga par pārsteigumu bet vitamīnus gan viņa nav lūgusi, kā arī jautāja, kā šī meitene zina viņas adresi.

    Tad nu meitene savukārt man jautā, vai vecie cilvēki vispār zina par šo projektu un, vai tie ir viņu sapnīši?
    Pēc šāda jautājuma nolēmu uzrakstīt skaidrojošo rakstu, lai ir atbildēts un iespējams, ka vēl kādam ir šāds jautājums…..

    Tiem, kuri ir jebkādā veidā bijuši saistīti ar pansijām un aprūpes centriem, tiem pa lielam viss ir skaidrs, bet tie kas nekad nav bijuši šādos centros, tiem noteikti nav zināms kas un kā notiek centros un kādi tad patiesībā cilvēki tur nonāk.
    Pansijās un aprūpes centros nonāk tie cilvēciņi, kuriem būt patstāvīgiem neļauj veselības stāvoklis, kuri nevar patstāvīgi parūpēties par sevi, kuri ir vientuļi un nav citu līdzās, kuri var parūpēties par tiem, kā arī nonāk tādi cilvēciņi, kuriem ir garīga rakstura problēmas un tās var būt pat ļoti lielas.
    Un te nu vēlos atbildēt tieši uz iepriekš uzdoto jautājumu, kāpēc cilvēks brīnās par sūtījumu, neatceras par to, saka, ka kaut ko nav jautājis, brīnās, kā zina viņa adresi un vispār uzdod līdzīgus jautājumus.
    Vecajiem cilvēkiem, kā zināms, pasliktinās arī atmiņa un dažiem tā ir pat ļoti švaka. Cilvēks šodien izsaka savu vēlēšanos un rīt jau ir aizmirsis. Sliktākajā gadījumā viņš aizmirst jau pēc kāda laiciņa, tāda nu ir tā realitāte. Ir vecie ļaudis, kuri katru dienu runā vienu un to pašu, stāsta vienus un tos pašus stāstus, jo neatceras, ka vakar jau to ir teicis kādam.
    Visos centros, centra personāls (pārsvarā sociālie darbinieki), apjautājoties par sapnīšiem, iespēju robežās paskaidro, kas tas ir par projektu, kas tajā notiek un kāpēc kāds interesējas par cilvēciņa sapnīti. Tad nu cilvēciņi izsaka savus sapnīšus un tic, ka tie drīzumā piepildīsies, kas uz šo dienu tā arī notiek.
    Kad sapnītis nonāk pie manis (NSUS biedrībā), jau ir pagājusi vismaz kāda nedēļa, kopš vecais cilvēks to ir izteicis. Tad paiet vēl vismaz nedēļa, ja ne vairāk, līdz sapnīti kāds Enģelis rezervē, tad vēl nedēļa (pēc projekta noteikumiem), līdz sapnītis tiek izsūtīts un vēl dažas dienas, līdz tiek saņemts. Tad nu lūk Jūs varat paskaitīt, cik ilgs laiks paiet no brīža, kad cilvēks ir runājis ar sociālo darbinieku, līdz brīdim, kad sapnītis ir seniora rokās. Ilgi, lai šis cilvēks perfekti atcerētos sīkumos, kas tika prasīts.
    Protams, ka daudzi ļoti labi atceras un brīnās, ka tieši tas ir saņemts! Tas priecē!
    Kas attiecas uz jautājumu, jeb izbrīnu, ka vitamīnus nav prasījuši: sapnīšu sarakstos apmēram 70% jautā arī vitamīnus. Pārējiem cilvēkiem šie vitamīni tiek pielikti papildus, jo senioriem ir grūtības ar finansēm un centri vitamīnus vairumā gadījumu neiegādājas, kaut gan vitamīni nepieciešami pilnīgi visiem.
    Atgādināšu, ka centros atrodas arī tādi cilvēciņi, kuri nevar izteikt savus sapnīšus, jo vai nu ir guļoši un kopjami, vai grūtības ar runāšanu un saprašanu, kaut gan tomēr saprot, ka istabas kaimiņš saņem dāvaniņas un viņš arī būtu par to priecīgs. Tad nu par šiem cilvēciņiem arī padomājam un cenšamies sapnīti pielāgot katram konkrēti – ar mīkstiem cepumiem (lai var norīt), siltiem plediem, tiem pašiem vitamīnu kompleksiem, utt. Kā arī ir cilvēki, kuri dzīvo depresīvā noskaņojumā un neko nevēlas (kad kāds jautā par sapnīti), tad nu arī par viņiem tiek padomāts un sapnītis tiek pielāgots vadoties no viņu hobijiem, ikdienas vajadzībām, utt.
    Vēl bija izbrīns, ka par to, ka kundze savā atbildes vēstulē rakstīja, ka vitamīni bija jānodod un tie nepaliek pie saņēmēja. Jā, visi medikamenti tiek nodoti medmāsiņai (vairumā gadījumu), lai viņa var pielāgot dienas devu cilvēkam, sabalansēt ar citiem medikamentiem, kuri tiek lietoti ikdienā. Tas ir ļoti būtiski, lai nenotiek medikamentu pārdozēšana un tas tiek stingri kontrolēts. Vecais cilvēks nespēj izvērtēt pareizu un sabalansētu medikamentu lietošanu, un to izdara medicīnas darbinieks.
    Es ļoti ceru, ka šajā rakstā esmu saprotami paskaidrojusi un izskaidrojusi jautājumus, ko cilvēki varētu nesaprasts, pārprast vai neaizdomāties.
    Noteikti, ka ir vēl kas neskaidrs, tad droši jautājiet un es atbildēšu. Kā arī par šo rakstu savu viedokli var izteikt pansiju un aprūpes centru komandas ar kurām ikdienā sadarbojos. Domāju, ka viņi tikai un vienīgi apstiprinās manu teikto un vēl papildinās.

    Vēlos pateikt, ka mana mamma ir 43 gadus nostrādājusi uz ātrās palīdzības mašīnas, kā arī medicīnā esmu pavadījusi ļoti daudz sava laika, kā arī to mācījusies un arī NSUS biedrības ietvaros bieži apmeklēju pansijas un aprūpes centrus, kā arī notiek sarunas ar centru vadītājiem. Tāpēc man ir pat ļoti skaidrs, kas un kā notiek un kāpēc notiek tieši tā, kā rakstu un skaidroju.

Saistošais raksts: Par pansijām un aprūpes centriem no mana skatu punkta

Līga Uzulniece
NSUS biedrības vadītāja

Komentāri (0)

Par šo rakstu vēl nav komentāru

Atstājiet savu komentāru

Komentējiet, kā viesis. Reģistrējaties vai ienāciet savā kontā.
Attachments (0 / 3)
Share Your Location