ziedo

    ..... un te es aizdomājos...... ir pāgājuši Ziemassvētki, pavadīts vecais un sagaidīts jaunais gads un ............ iestājies klusums. Lielais skrējiens ir noskriets! Kāpēc tā notiek? Tāds ir tas lielais jautājums!

    Kāpēc pēc šiem svētkiem iestājas klusums mūsos un mūsu darbošanās norimst gandrīz līdz nulles atzīmei? Kapēc nevienam vairs nav svarīgi radīt citiem prieku? Kāpēc liekas, ka nu visiem ir pilni punči līdz nākamjiem Ziemassvētkiem? Kāpēc pazūd uzmundrinājumi, kopābušanas, nedalīts laiks citam?

    Pēc svētkiem nu viss ir atgriezies ierastajā ritmā un tiekoties ar aprūpes centru vadītājiem, pansiju vadītājiem, bērnu namu vadītājiem, lai kaltu nākotnes plānus, nākas atskatīties arī nesenā pagātnē - svētku laikā un ieskatīties arī šī brīža situācijā un nākas secināt, ka sabiedrība vēlas darīt labos darbus tikai Ziemassvētku laikā un ielikt sev "Labo darbu ķeksīti", pārējā laikā ir KLUSUMS.......

keksis web
    Tiekoties ar aprūpes centru vadītājiem jautāju: "Kā Jums šobrīd ar pasākumiem centrā? Laikam kalendārs ir pilns?" un izbrīnu rada atbildes: "Mums ir klusums!". Es pārjautāju vēlreiz, jo domāju, ka kaut ko nesapratu......un nē, atbilde bija tāda pati! Kāpēc?
    Pirms svētkiem, kad norisinājās NSUS biedrības labdarības projekts "Ziemassvētku vecīša darbnīca 2016/2017" (jau 3. gadu pēc kārtas) un citi projekti, es ziedotājiem teicu, ka visi šim projektam veltītie pasākumi būs tikai janvārī, kad noskries "Labo darbu Ķeksīšu vilnis", jo tāds ir gadu no gada. Daži ziedotāji joprojām nesaprot, ka decembrī centros kalendārs ir tik blīvi noklāts ar pasākumiem, ka tajā visā iespiesties nav iespējams un nevajag.
  
    Uz tagad man gribas teikt tiem, kuri to visu dara tikai "Labo darbu ķeksīša pēc" - ticiet man, cilvēkiem gribās ēst arī šodien, rīt un parīt, gribas priecāties un sagaidīt pārsteigumu vai brīnumu arī šodien, rīt un parīt, būt uzklausītiem un saņemt nedalītu uzmanību no Jums arī šodien, rīt un parīt, būs vajadzīgiem arī šodien, rīt un parīt, saņemt palīdzību un atbalstu no Jums šodien, rīt un parīt. Līdz ar jebkuriem svētkiem nekas jau nebeidzas, viss turpinās un atbalsts joprojām nepieciešams un prieks ir svarīgs.

    Varbūt ir vērts neapstāties pie viena "Labo darbu ķeksīša" bet to padarīt par ikdienu un savas dzīves sastāvdaļu un ik pa laikam sniegt atbalstu kādam, ne tikai kādos konkrētos svētkos! Iespēju ir simts un viena, lai "Ķeksītis" vai nebūtu tikai "Ķeksītis". Padomā!

    NSUS biedrības darbi līdz ar 01. janvāri nebūt nav apstājušies un norit pilnā sparā un tā tie tiks turpināti, lai atbalstītu pēc iespējas vairāk tos, kuriem tas ir nepieciešams ikdienā.
    Liels paldies visiem tiem maniem sadarbības partneriem, draugiem, paziņām, svešiem cilvēkiem, kuri turpina labos darbus neskatoties uz to, ka svētki aiz muguras :)

Noteikti viedokļu par šo tēmu katram būs daudz, bet tāda ir realitāte!

Līga Uzulniece
NSUS biedrības vadītāja
   

Komentāri (0)

Par šo rakstu vēl nav komentāru

Atstājiet savu komentāru

Komentējiet, kā viesis. Reģistrējaties vai ienāciet savā kontā.
Attachments (0 / 3)
Share Your Location