ziedo

2000. gadā, Ziemssvētku laikā, ne domāts, ne plānots......bet skat, mazajām sirsniņām tika radīts patiess prieciņš.

    Viss sākās ar kādu bērnunamu Jēkabpils rajonā. Man bija (ir arī patlaban) pazīstams kāds cilvēks, kura bērnība aizritēja šajā vietā, kur nonāca abi ar savu mazo māsiņu. Šobrīd šim cilvēkam jau ir mazbērni, bet bērnībā viņa sirsniņa ļoti sāpēja, jo nebija lemts būt kopā ar savu māmiņu un tēti. Nebija iespēja izbaudīt bērnību, kā tiem bērniem, kuriem ir māmiņa un tētis, māsas, brāļi un mīloša ģimene.
    Dzirdot šo stāstu, padomāju - Kāpēc ne šis bērnunams? Kāpēc ne šiem bērniem varētu kaut ko patīkamu sarūpēt?
    Lūk, manas atmiņas par pirmo tikšanos ar šīm mazajām sirsniņām …….

    Tolaik pati strādāju kādā poligrāfijas uzņēmumā. Jūs taču ziniet, ka bērniem patīk rakstīt, zīmēt, lasīt, krāsot krāsojamās grāmatas? Tad varbūt sarūpēt kancelejas preces – zīmēšanas papīru, aplikācijas papīru, piezīmju papīru, grāmatas, krāsojamās grāmatas?!
Nodomāju - Lieliska ideja!
    Nolemts, darīts – Sameklēju visu kontaktiformāciju par šo bērnu namu un uzrunāju bērnunama direktori Zentas kundzi. Aizbraucu ciemos! Mani sagaidīja ļoti sirsnīgi ar karstu tējas tasi, sarūpētām karstām, pašceptām maizītēm. Ļoti sirsnīga uzņemšana. Tādā vietā biju pirmo reizi dzīvē. Galvenie jautājumi, ko vēlējos noskaidrot braucot ciemos – KĀ JUMS PALĪDZĒT? KAS NEPIECIEŠAMS BĒRNIEM IKDIENĀ?
    Saņemot atbildes uz saviem jautājumiem no Zentas kundzes, sapratu, ka vajadzību ir daudz, milzum daudz. Sapratu, ka visu to pati padarīt nevaru, būs vajadzīga palīdzība.
    Nākošais solis bija uzrunāt tolaik manā uzņēmumā esošo vadību. Vadība bija ļoti atsaucīga un kopā sarupējām daudz jauku lietu bērniem.
    Beidzot pienāca ilgi gaidītais laiks – Ziemassvētku laiks, kad bija jābrauc pie bērniem un jāaizved viss sarūpētais. Ticiet man, mana sirds dauzījās, jo zināju, ka mani sagaidīs bērni, kuri katrā atbraucējā saskata potenciālos vecākus. Mani tas tiešām baidīja, jo esmu emocionāls cilvēks un nevarēju iedomāties, kā paies tikšanas ar mazajiem.
    Atbraucot uz bērnunamu, mani sagaidīja bērnu bariņš, visi bija gatavi palīdzēt nest atvestās mantas. Bērnu bariņš rosījās man apkārt, kā skudriņas. Viņi bija smaidīgi, pateicīgi, runīgi, draudzīgi……nevaru pat izstāstīt, kādas man bija sajūtas…..tas nav aprakstāms! To ir jāizjūt kaut reizi dzīvē katram pašam!
    Tajā brīdī sapratu ko ļoti svarīgu – pateicība, par ko šādu, ir šo bērnu neviltotais smaids. Saņemot šos smaidus, notiek tāds kā emocionāls uzlādiņš, rodas tāda pacilāta sajūta, gandarījums, ka manos spēkos ir padarīt šo mazo sirsniņu ikdienu kaut nedaudz priecīgāku.
    Cik liels bija man pārsteigums, kad kādos Ziemassvētkos saņēmu pa pastu apsveikuma kartiņu no šiem bērniem. Ar roku zīmēta kartiņa, ar roku rakstīts dzejolītis. Joprojām glabāju šo kartiņu, kā pateicību no mazajām sirsniņām.
    Šis ir tikai pirmais stāsts un pirmās emocijas. Turpmākos gadus uzturēju kontaktu ar Zentas kundzi un plānoju un realizēju jaunus mazos projektiņus. Tika pasūtīti bērnu preses izdevumi, nosutītas attīstošās rotaļlietas.
    Ņemot vērā, ka man bija un ir daudz paziņu, draugu, sadarbības partneru, tad uzrunāju visus. Bija daudz atsaucīgu privātpersonu, gan uzņēmumu. Poligrāfijas uzņēmumi, pārtikas uzņēmumi, saldumu tirdzniecības uzņēmumi. Atsaucās arī privātpersonas, ar kuru ziedojumiem varēju organizēt transportu, lai aizvestu sarūpēto.
    Visi šie projekti tika izveidoti tikai un vienīgi par saviem līdzekļiem, rēķinoties praktiski tikai ar savu laiku, spēku un no savas iniciatīvas. Visu mazo projektiņu mērķis bija radīt prieku mazajām sirsniņām, tik daudz cik vien varu.
    Kopš pirmssākuma ir pagājuši jau 15 gadi. Esmu sapratusi, ka mazie projektiņi var kļūt par lieliem un palīdzēt daudz vairāk bērniem. Tieši šī iemesla dēļ nolēmu izveidot šo mājaslapu, kura varētu kalpot kā tikšanās un projektu realizēšanas vieta tiem cilvēkiem, kuri varbūt ikdienā lolo domu – “ es varētu, bet nezinu kā.”
    Zinu, ka teiksi, ka mūsdienās ir daudz organizācijas, biedrības, kuras nodarbojas ar ko tādu …… zinu, ka ir un pati piedalos gan LNT rīkotajās Labestības dienās, ziedojot telefoniski naudiņu, gan lielveikalos pie kasēm metot ziedojumu kastītēs, bet man ir svarīgi nogādāt sarūpēto personīgi un būs pārliecinātai, ka sūtījumu saņems izvēlētais adresāts.

Kopējiem spēkiem mēs noteikti varam visu un vēl vairāk!

    Ja Tevi uzrunāja mana pieredze, no stāsta saņemtās emocijas, ja Tev ir atvērta sirds labiem darbiem, bet nezini, kur un kā realizēt idejas (pat vismazākās) …… raksti, gan sadomāsim kopā, kā visas ieceres realizēt un vairot smaidus!
    Ieceres var realizēt ne tikai Ziemassvētku laikā, bet katru dienu. Tam visam nav laika limita, nav jāgaida speciāls uzaicinājums rīkoties. Neviens nekad nepateiks priekšā, kā pareizi rīkoties, kā realizēt to vai citu projektiņu ......... to var pateikt tikai un vienīgi Tava sirds!

Ja jūti, tad dari un no sirds!

Tava alga par labiem darbiem – CILVĒCISKS, NEVILTOTS SMAIDS!

Līga Uzulniece
NSUS biedrības dibinātāja

Komentāri (0)

Par šo rakstu vēl nav komentāru

Atstājiet savu komentāru

Komentējiet, kā viesis. Reģistrējaties vai ienāciet savā kontā.
Attachments (0 / 3)
Share Your Location