ziedo

Šī tēma ir mūžsena un par to esmu pēdējā laikā daudz runājusi gan klātienē paziņu lokā, gan arī rakstījusi virtuālajā pasaulē. Traucējošie iemesli - kauna sajūta, lepnuma sajūta, skaudība, aizvainojumi, pārmetumi, atzīšana, ka nepieciešama palīdzība ..... tas ir tas, ka traucē cilvēkiem stāstīt par sevi situācijās, kad viņiem nepieciešama palīdzība un traucē saņemt šo palīdzību...

Šie nosauktie iemesli ir tik stipti iesakņojušies mūsos, ka tie mūs dzen vēl dziļākā bedrē. Tie neļauj cilvēkam saņemt palīdzību brīdī, kad liekas, ka nav izejas no kādas situācijas un "pasaule sabrūk" un "zeme atveras zem kājām".....

Te nu ir jāaizomājas tiem, kuri nosoda citus, apskauž citus .....
Nekad nenosodi, neaizvaino, neapskaud kādu, jo Tu nezni kāda tam cilvēkam bijusi dzīve un nezini, kā viņš nonācis tajā vai citā situācijā. Tikai tad, kad būsi nostaigājis "viņa zābakos" viņa dzīvi, varēsi par to spriedelēt.

situācijas:
* Kāpēc cilvēks dzer, kaut patiesībā viņš nemitīgi grib aizmirsties, jo dzīvē kaut kas nav izdevies un raksturs nav tik stiprs un atradis iespēju noslēpties pudelē....
* Kāpēc kāds iekrīt depresijā, neiziet no mājām, pārstāj rūpēties par sevi, aizmirst par saviem tuvajiem, pārstāj komunicēties un pamazām zaudē realitātes sajūtu .....
* Kāpēc kādam darbā pazudis darba spars, viss kaitina, neveiksme seko aiz neveiksmes....

Tās ir tikai dažas "situācijas" kurās cilvēks lūdz pēc palīdzības. Un te nu to visu palīdz padarīt smagāku līdzcilvēku nosodījumi, aizvainojumi, pārmetumi. Un kur paliek jautājums: "Ka varu Tev palīdzēt?". Kādreiz nepieciešams ir pats mazumiņš un cilvēka dzīve pārvērtīsies un nāks spēks un griba visu vērst par labu.
Zinu, zinu, ka teiksiet, ka ir citi stāsti un tajos pat šis jautājums neko nepalīdz. Jā, piekrītu! Tomēr šis jautājums neko nemaksā, toties var mainīt kāda cilvēka dzīvi uz labo un pavērt jaunas iespējas un dot jaunu motivāciju, likt pamosties no ļauna murga un pasmaidīt!
Ir arī tie lepnie, kuri pat esot bezizejas situācijā, nespēs palūgt palīdzību, jo tas esot zem viņu goda: "Cīnīšos pats!". Zinu, kā tas ir un zinu, kādas sajūtas valda iekšā un varu pateikt vienu, šī cīņa Tevi izsmels agri vai vēlu......un nāksies atzīt sakāvi un lūgt palīdzību. Tāpēc lepnums šajā gadījumā nav sabiedrotais.

Mums visiem ir vienādas sirsniņas, dvēseles dziļums, iekšējā pasaule un sapņi ..... mēs visi vēlamies būt laimīgi, mīlēti, ar ilgām pēc mājām un ģimenes ..... lai vai kas ....
Atzīsti, ka Tev ir nepieciešama palīdzība un noteikti kādam Dievs būs devis iespējas palīdzēt tieši Tev! Jau šobrīd kāds steidzas Tev palīgā, tikai palīdzi viņam sevi atrast ..... stāsti par sevi, neslēpies un esi sadzirdēts .....

Līga Uzulniece

Komentāri (0)

Par šo rakstu vēl nav komentāru

Atstājiet savu komentāru

Komentējiet, kā viesis. Reģistrējaties vai ienāciet savā kontā.
Attachments (0 / 3)
Share Your Location