ziedo

Visiem labs nekad nebūsi...

    Darbojoties biedrības labdarības projektos (jau vairāk, kā 15 gadi) - organizējot tos, vadot tos, esmu sastapusies ar cilvēku neapmierinātības viedokli un mūžsenajiem jautājumiem - kāpēc viņam, kāpēc ne man, kāpēc tik maz, kapēc ne tagad, man vajag, man pienākas, man nepatīk....
    Tad nu gribas pateikt, ka visiem labs nekad nebūsi, visiem nekad pa prātam neizdarīsi, visus nepabarosi un visus neapģērbsi!

Kāpēc tieši Labdarība…?

   LUweb Šo jautājumu es dzirdu ik uz soļa. Šādos brīžos es apmulstu un nezinu ko atbildēt. Kāpēc tieši Labdarība? To nevar paskaidrot, tas slēpjas drīzāk, sajūtās nevis vārdos.
    Internetā atradu definīciju vārdam "Labdarība": "Par labdarību tiek saukts tikums pateicoties kuram, tā mīlestība, kādu mēs izjūtam katrs pret sevi, tiek pārnesta uz citiem cilvēkiem ar kuriem mūs nesaista draudzības vai radniecības saites, pat uz pilnīgi mums nepazīstamiem cilvēkiem, pret kuriem mums nav nekādu saistību un no kuriem mēs neceram neko saņemt.
    Tas, kurš dara labu citam, vēl vairāk dara labu pašam sev - ne tajā nozīmē, ka viņu par to gaidītu balva, bet gan tajā, ka apziņa, ka padarīts labs darbs, pati par sevi sniedz lielu prieku."
    Es gan teiktu, ka labo darbu darīšana ir, kā "narkotika". Kopš atceros sevi darbojoties par labu kādam, pēc katra padarīta darbiņa rodas vēl vairāki projekti labiem darbiem. Jūs jautāsiet, kā viņi tā rodas? Nezinu, vienkārši smadzenes tā iekārtotas, ka atkal tiek ģenerētas jaunas un jaunas idejas.

Tā sākās mans Sirds Darbs

2000. gadā, Ziemssvētku laikā, ne domāts, ne plānots......bet skat, mazajām sirsniņām tika radīts patiess prieciņš.
    Viss sākās ar kādu bērnunamu Jēkabpils rajonā. Man bija (ir arī patlaban) pazīstams kāds cilvēks, kura bērnība aizritēja šajā vietā, kur nonāca abi ar savu mazo māsiņu. Šobrīd šim cilvēkam jau ir mazbērni, bet bērnībā viņa sirsniņa ļoti sāpēja, jo nebija lemts būt kopā ar savu māmiņu un tēti. Nebija iespēja izbaudīt bērnību, kā tiem bērniem, kuriem ir māmiņa un tētis, māsas, brāļi un mīloša ģimene.
    Dzirdot šo stāstu, padomāju - Kāpēc ne šis bērnunams? Kāpēc ne šiem bērniem varētu kaut ko patīkamu sarūpēt?
    Lūk, manas atmiņas par pirmo tikšanos ar šīm mazajām sirsniņām …….